"Pār mums gāžas sliktu ziņu viļņi, cilvēkiem ir tendence domāt,
runāt par negatīvo un to pat izbaudīt, jo pozitīvais šķiet
garlaicīgāks. Bet kā mācīties ar negatīvajām domām tikt galā, kā
dziedināt savu garu no ļaunuma? Tas ir ļoti vienkārši," apgalvo
misionārs no Beļģijas Žozefs Bastēns, kurš divas dienas vadīja
seminārus Kuldīgas katoļu baznīcā.
Visi kaut kam tic
"Kristieši parasti domā, ka viņi vienīgie ir ticīgi. Pareizāk būtu
teikt – tie, kuri domā citādi, arī tic, tikai kam citam. Kristietis
tic, ka Dievs ir, neticīgais tic, ka Dieva nav.
Decembrī Tezē klostera pasākumā daudzu valstu jaunieši satikās Briselē,
lai lūgtu par mieru pasaulē. Autobusa šoferis, kurš veda kādu grupu,
teica: "Tam nav jēgas, cilvēks visu iznīcina, un tas nekad nebeigsies."
Viņš ir viens no daudziem, kuri tic, ka ļaudis spēj tikai postīt. Taču
jaunieši, kuri mērojuši tālu ceļu, ticēja, ka ar negatīvo ir vērts
cīnīties.
Uz kā balstās ticība? Uz zīmēm. Vieni mīlestībai tic, citi ne. Mīlēt ir
vieglāk, ja par to liecina zīmes: skaisti vārdi, vēstules, dāvaniņas,
labi darbi utt. Bet jānošķir tu man patīc no es tevi mīlu. Patiesa
mīlestība nav atkarīga no izjūtām, to nevar pierādīt, tai var tikai
ticēt pēc redzamām zīmēm. Bet, ja zīmju nav, cilvēks sāk šaubīties."
Ticība ir lēmums
"Es reiz apvainojos uz tuvu draugu, kurš aizņemtības dēļ neatbildēja uz
manu draudzīgo sveicienu un neizrādīja laipnību. Vai vajadzēja ļauties
sāpinājumam, ticēt izjūtām vai tomēr tam, ka viņš ir mans draugs? Ja es
gremdētos aizvainojumā, rastos niknums, bet draugs to pat nenojaustu.
Taču es nolēmu neticēt ļaunajam, kaut gan nekādas zīmes man nepalīdzēja
to izdarīt. Ticība faktiski ir lēmums. Valoda ir tilts starp cilvēkiem,
taču vārdi, kas nāk no manis, var dvēseli padarīt netīru. Jēzus saka:
ne tas, kas nāk no ārienes, bet tas, kas no iekšienes, var padarīt mūs
nešķīstus."
Bīstamās skudras
"Amerikā kāds profesors, smadzeņu darbības speciālists, pirms gadiem
desmit atklājis saikni starp cilvēka smadzenēm, dvēseli un garīgo būtni
un secinājis, ka automātiskas negatīvas domas (angliskais saīsinājums
ir ANT, kas nozīmē arī skudra) var iznīcināt smadzeņu daļas. Ja sliktus
vārdus sevī ierakstām un domās automātiski atkārtojam, galu galā tās
realizējas.
Cilvēks ir trīsvienīgs: tam ir miesa, dvēsele un gars. Saskarsmē ar
cilvēkiem dvēsele izmanto ķermeni, bet, ja lūdzam Dievu, tā izsakās
caur garu. Vislielākā problēma – ja gars ir slims, ja to nomoka
skudras. Tad cilvēks Dieva klātbūtni pazīt nespēj."
Katrai sfērai savs ārsts
"Svarīgi saprast, ka gars nav tas pats, kas prāts un domāšana. Bībele
saka: gars ir dzīvība, mīlestība un Dievs ir gars. Ārsts vai psihologs
var izārstēt, taču nevar dot dzīvību. Bet garīga slimība ir dzīvības un
mīlestības trūkums.
Par otru mēs spriežam pēc zīmēm. Kad redzam negatīvo, tas pamodina
sliktas domas, un tās ir ļoti spēcīgas. Tad vairs nepietiek sev
iegalvot ko pozitīvu. Kad slima ir miesa, varam iet pie ārsta. Ja ir
psiholoģiskas problēmas, tad pie psihologa vai psihiatra, bet, ja esam
pārņemti ar negatīvismu, šie speciālisti nepalīdzēs. Tāpēc, ka tā ir
garīga slimība, jo esam saistīti ar ļaunuma grēku. Tas mūsos
iesakņojies, un vajadzīga garīga dziedināšana. Tad ir tikai viens ārsts
– Jēzus. Viņš nāca pasaulē citus glābt un dziedināt.
Taču ar pēdējo vārdu jāuzmanās, jo Kristus nāca dziedināt garu. Likuma
pārkāpēju notver policija, viņš izcieš sodu cietumā, tad dodas pie
grēksūdzes, atgriežas pie Dieva, taču pēc laika atkal izdara noziegumu.
Tāpēc, ka viņš tika glābts, bet ne garīgi dziedināts no ļaunuma."
Dievs runā, gars to īsteno
"Lai saprastu gara ietekmi uz cilvēku, jāizskaidro, kas ir Dieva gars.
Radīšanas stāstā Bībelē teikts: gars lidinājās virs ūdeņiem, un Dievs
runāja. Ko Dievs sacīja, to gars īstenoja. Kad Dievs saka vārdus Lai
top gaisma!, Svētais gars tos realizē. Kad Jēzus slimajam saka Celies
un staigā!, pietiek ar vārdiem, jo tie piepildīti ar garu. Jēzus
sludina, un gars to realizē. Viņa vārdi nav informācija, tā ir dzīvība.
Bībele kā Dieva vārds nav tikai teksts, kas apgaismo prātu, nav
filozofija vai doktrīna. Tie ir visspēcīgi vārdi, kas spēj īstenot to,
ko tie pauž."
Neatkārtot negatīvos
"Ja cilvēks negatīvās domas atkārto, gars beigu beigās tās realizē.
"Esmu niecība, stulbenis, es neko nespēju, man noteikti neizdosies,
vīrs vai sieva mani pametīs, mani bērni nekad nemainīsies..." Skudras
ir ļoti bīstamas, jo sākam tām ticēt. Un ticība jau ir garīga darbība.
Ja es vaicātu, kam jūs ticat, daudzi teiktu: "Esmu kristietis, ticu
Bībelē rakstītajam." Bet kas patiesībā visu dienu notiek jūsu galvā?
Vai tā tiešām brīva no skudrām?
Domāt smagas domas vēl nav pats sliktākais. Bet, ja atveru durvis
ļaunajiem gariem, kas ir daudz spēcīgāki par manu garu, tie spēj
sasaistīt. Tāpēc Tēvreizē sakām: "Un neieved mūs kārdināšanā, bet
atpestī mūs no ļauna." Kas ir kārdinājums? Bībeles izpratnē tas ir
dēmonu uzbrukums, kam nevar viegli pateikt nē. Ja manas neēdušās aitas
tiks aizvestas tuvu kaimiņa leknajām pļavām, tās nespēs turēties pretī.
Kārdinājums nekad nenāk no Dieva, jo tam ir spēcīga saikne ar
negatīvismu. Bībele ļaunumu sauc par sātanu, un to spēj satriekt tikai
Jēzus, kura gars ir stiprāks."
Ja apstākļi mani nemaina, jāmainās pašam
"Ja mums ir labas domas, skaistas vēlēšanās, tad mūsu gars tās īstenos.
Bet vēl procesā iesaistīsies Svētais gars, it īpaši, ja šīs vēlēšanās
mūsos ielicis Dievs. Vienīgais veids, kā tas var notikt, ir ļauties
labajām domām. Kristieši mēdz teikt: "Saki tikai vienu vārdu, un es
tapšu dziedināts." Kas tas par vārdu, kas stiprāks par negatīvismu?
Bībelē var atrast tekstus dažādām garīgām kaitēm.
Zagrebas universitātes (Horvātijā) rektors Tomislavs Ivančičs
nodibinājis klīnikas vairākās valstīs, kurās kopā strādā mediķi,
psihologi un garīgās sfēras speciālisti. Viņš atradis metodi, kā garīgi
dziedina Dieva vārdi. Bībelē vai dievkalpojumā katrs var sameklēt
vārdu, kas viņu uzrunā visvairāk. Ja esat to atraduši, tā ir jūsu dārgā
pērle. Nelaidiet to vaļā, kamēr tas nav īstenojies! Visspēcīgākais
vārds ir Jēzus.
Ivančičs sev jautājis: "Kāpēc es sludinu Dieva vārdu, lasu lekcijas
studentiem, tomēr viņi nemainās?" Un viņš atklāja – ja lūgšana mūs
nemaina, tad mums jāmaina lūgšana; ja Bībele mūs nemaina, tad jāmaina
veids, kā to lasām; ja dievkalpojums mūs nemaina, tad jāmaina veids, kā
to izdzīvojam. Viņš atklāja: cilvēki runā ar Dievu un zina, ka Viņš tos
saprot, bet problēma ir – ļaudis nesaprot Dievu, jo Viņš atbild nevis
kā cilvēks, bet kā gars. Cilvēki parasti uztic Dievam savas rūpes, bet
pat nepagaida, kad Viņš atbildēs. Tātad jāiemācās atbildi gaidīt. Jo,
kad Dievs sāk runāt, Viņa gars to īsteno."
No galvas uz sirdi
"Kā tas ir – uzklausīt garu, kas ir gara valoda? Ivančičs dod vienkāršu
metodi: īsi piezvanīt un ilgi gaidīt. Ļoti īsi lūgties un tad gaidīt
atbildi. Atkal palūgties un atkal gaidīt. Pozitīvās domas jāatkārto,
tāpat kā automātiski atkārtojas negatīvās.
Otra lieta – jādodas ļoti ilgā ceļojumā no galvas līdz sirdij. Bieži
vien lūdzoties cilvēki paliek prāta, apziņas līmenī, esam audzināti
kultūrā, kas ļoti uzticas saprātam kā superorgānam. Bet gars tad kļūst
par invalīdu, jo to lietojam maz. Lai saprastu Dievu, cilvēki grib
izmantot tikai prātu, taču neuzticas garam. Tāpēc Jēzus saka: "Jums ir
acis, bet jūs neredzat.""
***
Misionārs no Beļģijas Žozefs Bastēns
14 gados sācis strādāt, 21 gada vecumā devies uz Austrāliju, atgriezies
dzimtenē, studējis filozofiju un teoloģiju Luvēnas universitātē.
Darbojies Šķirsta kopienā, kas strādā ar invalīdiem, bijis ticības mācības skolotājs vidusskolā.
Pēc septiņu gadu depresijas iestājies Tiberiādas kopienā Beļģijā un
astoņus gadus bijis mūks vientuļnieks. Tagad kā misionārs tiek aicināts
galvenokārt uz Lietuvu un arī Latviju.
