27 gadi uz skatuves, vairāk kā 100 miljonu pārdotas albumu kopijas – tāda ir grupas "Metallica" vēsture skaitļos. No šauram fanu lokam zināmas pagrīdes grupas viņi ir kļuvuši par leģendu. "Mango" piedāvā nelielu ieskatu grupas vēsturē.
Leģendārā smagā metāla grupa "Metallica" tika dibināta 1981. gadā, ASV, Kalifornijā. Grupu dibina bundzinieks Larss Ulrihs kopā ar solistu Džeimsu Hetfīldu. Sākums ir interesants - Ulrihs kādā laikrakstā ievietojis sludinājumu, kurā lūdzis atsaukties cilvēkiem, kuri vēlas dibināt grupu, un atsaucies Džeimss. Basģitāras partijas sākotnēji spēlēja Rons Makgovijs.

Grupas nosaukumu Larss nospēris savam paziņam Ronam Kvintanam - žurnālistam, kurš vēlējies izdot žurnālu, kas veltīts smagajai mūzikai. Larss ieteicis izdevumam dot citu nosaukumu, bet sākotnējo variantu " Metallica" paturējis prātā un rezervējis kā savas topošās grupas nosaukumu.

1982. gadā grupai vēl aizvien trūka ģitārists, tāpēc Ulrihs ķērās pie jau pārbaudītām metodēm un ar sludinājuma palīdzību atrada Deivu Masteinu, kurš tobrīd darbojās grupā "Panic".

Pāris mēnešus vēlāk grupa ierakstīja demo "No life 'Til Leather". Iekšēju nesaskaņu dēļ grupu pameta Makgovnijs, un viņa vietā nāca Klifs Bērtons. Alkohola dēļ no grupas tiek padzīts arī Masteins, kura vietā nāk Kērks Hemets. Masteins, starp citu, pēc " Metallicas" pamešanas izveidoja savu trash metal grupu "Megadeth".

1983. gadā "Metallica" izdod pirmo albumu "Kill 'Em All" . Stils, ko viņi aizsāka pirmajā albumā, palika nemainīgs arī vēlākajos gados. Pirmais albums pa mūzikas topu augšgaliem nerotēja un īpašu popularitāti neguva, bet pamazām grupai radās savi fani, kas grupu pamanīja jau tad, kad tā vēl darbojās smagās mūzikas pagrīdē.

Pārsteidzoši, bet jau pēc gada "Metallica" izdod savu otro studijas albumu "Ride The Lightning".

1986. gadā "Metallica" ieraksta trešo studijas albumu "Master of Puppets", ko daudzi grupas fani uzskata par labāko grupas albumu. Šis arī ir pēdējais albums, kurā piedalās Klifs Bērtons, kurš 1986. gada 27. Septembrī iet bojā autobusa avārijā grupas Eiropas tūres ietvaros. Basģitārists tika izsviests pa logu, un autobuss tam uzgāzās virsū. Nav zināms, vai viņš bija miris jau brīdī, kad autobuss viņu saspieda, vai arī autobuss deva nāvējošo triecienu. Lai autobusu paceltu, tika izmantota trose, kura pārtrūka, un autobuss uzgāzās Bērtonam virsū otro reizi.

Pēc traģēdijas grupa nebija pārliecināta, vai turpinās spēlēt. Ar Klifa Bērtona ģimenes svētību, atlikušie grupas biedri sāka meklēt jaunu grupas dalībnieku. Trīs nedēļas pēc Klifa Bērtona nāves grupā ienāca Džeisons Ņūsteds, ar kura dalību grupa pabeidza iesākto tūri.

1986. gada jūlijā tiek ierakstīts minialbums "The $5.98 EP: Garage Days Re-Revisited".

1988. gadā grupa ieraksta albumu "...And Justice for All", kurā iekļautās dziesmas grupa savulaik reti spēlējuši koncertos, jo tās ir pārāk garas un sarežģītas. Tomēr šaubu nav - albumā "...And Justice for All" ir iekļautas pāris no labākajām grupas dziesmām - "One", "Harvester of Sorrow" un "Blackened".

1991. gadā grupa izdod albumu "Metallica", kas uzskatāms par komerciāli visveiksmīgāko albumu grupas vēsturē. Albuma ierakstīšana bijusi smaga un radījusi daudz konfliktu gan starp grupas dalībniekiem, gan starp grupu un producentu Bobu Roku, kas autoratīvi diktējis savu viedokli.

Albumā iekļautā dziesma "Enter Sandman" kļuva par hitu, bet plašākā publikā lielāku atpazīstamību iemantoja "Nothing Else Matters", kas grupas īstajos fanos radīja gluži vai aizvainojumu ar savu lirisko noskaņojumu. Šajā brīdī arī grupai tās ilggadējie fani sāka pārmest komercializāciju un pārdošanos. Albumam bija grandiozi panākumi. Grupa ieguva daudz jaunu fanu, bet kā jau dzīvē gadās - kaut kas tika arī zaudēt. Daļa no vecajiem faniem no grupas novērsās.

1996. gadā grupa izdeva albumu "Load", kura ierakstīšana prasīja vairāk nekā gadu. Ierakstītā materiāla bija daudz, bet grupa nevēlējās izdot dubultalbumu, tāpēc 1997. gadā tam sekoja albums "ReLoad". Tobrīd mainās ne tikai grupas skanējums, bet arī vizuālais tēls - iznākot " Load" , grupas dalībnieki atvadās no saviem garajiem matiem. Fani, protams, atkal ir šokā, jo smagā metāla grupa bez garajām pačkām vairs nav gluži tas, ko ierasts redzēt.

1998. gadā "Metallica" izdod dubultalbumu "Garage Inc.", kurš sastāv tikai no kaverversijām, tam 1999. gadā seko albums ar divdomīgo nosaukumu "S&M", kurš ierakstīts kopā Sanfrancisko simfonisko orķestri.

2001. gadā bija paredzēts, ka "Metallica" dosies studijā, lai ierakstītu jaunu albumu. Plānus mainīja Džeisona Ņūsteda aiziešana. Viņš paralēli sāka darboties grupā "Echobrain", kas nepatika Hetfīldam. Kā attaisnojumu sev Ņūsteds minēja, ka "Metallica" aizvien vairāk laika pavada ar ģimenēm un mazāk spēlējot.

2001. gada jūlijā Hetfīlds iestājas rehabilitācijas klīnikā ,lai ārstētu atkarību no alkohola. Hemets un Ulrihs paliek divatā un pirmo reizi nopietni apsver domu par grupas "Metallica" beigām. Tādas bažas gan ir pāragras, jo, Hetfīldam agriežoties no klīnikas, grupa pamazām sāk mēģināt jaunas dziesmas. Iztrūkstošo basista vietu uz laiku ieņem ilggadējais grupas producents Bobs Roks, bet drīz tiek atrasts jauns basģitārists - Roberts Truhiljo, kas pirms tam spēlējis Oziju Osbornu pavadošajā grupā.

2003. gada jūnijā iznāk albums "St.Anger", kas izskanēja kā rupjš protests visiem tiem, kas šaubījās vai grupa vēl ir spējīga spēlēt. Protams, ne visi fani ar grupas jauno skanējumu bija apmierināti, bet 2004. gadā "St.Anger" saņēma Grammy balvu.

Tūlīt pēc albuma klajā nāk arī dokumentālā filma "Some Kind Of Monster", kas dod ekskluzīvu iespēju ieskatīties grupas aizkulisēs.

2008. gada septembrī grupa izdod ilgi gaidīto albūmu jaunajā sastāvā "Death Magnetic" - 10 ekspresīvu dziesmu kolekcija ierastajā stilistikā un nemainīgi augstajā kvalitātes līmenī. Īsāk sakot – klasiska Metallica. Interesanti, ka šī ir pirmā reize, kad visas albuma dziesmas sacerētas līdzdarbojoties visiem četriem grupas dalībniekiem, ieskaitot basistu Robert Trujillo, kuram šis ir pirmais studijas albums ar Metallica.

mango.lv (2008)