SAMEKLĒ INFORMĀCIJU PAR ATKRITUMIEM UN ATKRITUMU ŠĶIROŠANU TAVĀ PILSĒTĀ!

Skaties zemāk un klikšķini uz interesējošās pilsētas nosaukuma kartē un iegūsti informāciju par atkritumu šķirošanu - izlietotā iepakojuma (plastmasas, papīra un stikla), nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču (bateriju, akumulatoru, autoriepu, auto eļļu un eļļas filtru) šķirošanas vietām savā pilsētā un rajonā.

Kā šķirot? Vai par vecā ledusskapja nodošanu ir jāmaksā? Ko darīt, ja šķirošana nav pieejama? - atbildes uz šiem un citiem jautājumiem meklē Jautājumu un atbilžu sadaļā.  

Uzmanību!

• Pirms došanās uz nolietoto elektropreču vai videi kaitīgo preču atkritumu pieņemšanas punktu, pārliecinies, ka tā darba laiks vai atrašanās vieta nav mainīti;
• Ja Tavas dzīvesvietas tuvumā nav iespējas videi draudzīgā veidā atbrīvoties no iepriekš minētajiem atkritumiem, tad esi aktīvs un ar savu rīcību veicini šādas iespējas rašanos: pieprasi nama apsaimniekotājam, pašvaldībai vai atkritumu apsaimniekotājam, lai uzstāda atkritumu šķirošanas konteinerus un ierīko punktus nolietoto elektropreču un videi kaitīgo preču pieņemšanai. 

­­­­­

1.3 MILJARDI TONNU ATKRITUMU IK GADU

Atkritumi ir jebkura viela vai priekšmets, no kuriem to īpašnieks atbrīvojas, kad tās viņiem vairs nav vajadzīgas. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā rada 377 kg sadzīves atkritumu (Eurostat dati). Apmēram 70% no sadzīves atkritumu tilpuma ir pārstrādājami, ja vien nonāk šķirošanas konteineros. Katru gadu ES rodas 1,3 miljardi tonnu atkritumu, tajā skaitā 40 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aprēķini rāda, ka pateicoties ekonomiskajai aktivitātei, laika posmā no 1995.gada līdz 2020.gadam radīto atkritumu apjoms pieaugs par 45%. Mūsdienās atkritumi ir visur – ne tikai uz sauszemes. Kosmosā ar 5 km/sek ātrumu ap Zemeslodi riņķo ~ 2000 tonnu atkritumu, kuri rada bīstamas sadursmes ar kosmosa kuģiem un mākslīgajiem pavadoņiem, bet t.s. plastmasas zupa Atlantijas okeānā pēc platības ir līdzvērtīga abiem Amerikas kontinentiem.

Atkritumi neradīja problēmas, kamēr uz Zemes bija skaitliski maz iedzīvotāju, nebija izejvielu (nafta, gāze, akmeņogles) deficīta, preču ražošanai un iepakošanai izmantotie materiāli bija bioloģisko sadalošies vai inerti dabas produkti (koks, māls, vilna, lini, āda), kas, nonākot apkārtējā vidē, ar laiku izgaisa bez pēdām. Šodien situācija ir radikāli mainījusies, jo kopš 1900.gada Zemes iedzīvotāju skaits ir trīskāršojies, ir bažas par neatjaunojamo dabas resursu krājumu izsīkšanu un iedzīvotāju dzīvē ir ienākuši sintētiskie materiāli (plastmasas, sintētiskās šķiedras, dažādas ķimikālijas), kuri dabā nav sastopami un kuri vairumā gadījumu ir bioloģiski nesadalāmi. Šādus materiālus apkārtējā vide nespēj asimilēt, tāpēc vide tiek piesārņota.

PRIORITĀTES: TAUPĪGS PATĒRIŅŠ UN RADĪTO ATKRITUMU PĀRSTRĀDE

Ko iesākt, lai atkritumi radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi un sabiedrībai? Eiropas Savienības normatīvajos aktos, kas saistoši arī Latvijai, uzstādīta atkritumu apsaimniekošanas vēlamā tendence – veicināt atkritumu rašanās novēršanu un veicināt to atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju. Tā rezultātā Eiropas Savienībai jākļūst par „atkritumu pārstrādes” sabiedrību, kurā atkritumi tiek uzskatīti par resursu, bet atkritumu pārstrādes industrija, pateicoties augstiem vides standartiem un sabiedrības vides apzinīgumam - ieņem nozīmīgu lomu valstu ekonomikā. 

Lai veicinātu šī mērķa sasniegšanu, ES normatīvajos aktos uzņēmumiem, kuri ražo vai tirgo elektropreces, videi kaitīgās preces un preces iepakojumā, uzdots rūpēties par šo preču un iepakojuma savākšanu un pārstrādi. Tāpat arī ES ir izklāstījusi skaidru atkritumu apsaimniekošanas veidu hierarhiju, kurā noteikts, kuriem atkritumu apsaimniekošanas paņēmieniem būtu dodama prioritāte, raugoties no ilgtspējīgas attīstības principa.

1. Atkritumu rašanās novēršana vai samazināšana atrodas piramīdas virsotnē, tā neprasa ne savākšanu, ne materiālu pārstrādi. Mēs kā patērētāji atkritumu rašanos varam novērst neiegādājoties sev nevajadzīgas preces, bet atkritumu daudzumu samazināt – iepērkoties lietojot auduma maisiņu, ierobežojot plastmasas maisiņu lietojumu, bet divus litrus piena pērkot nevis četros 0,5 litra iepakojumos, bet divu litru pakā.

2. Atkritumu atkārtota izmantošana ir nākamais vēlamais atkritumu apsaimniekošanas veids. Tā ietvaros atkritumi tiek savākti un apstrādāti, piemēram – mazgāti, un izmantoti vēlreiz. Visuzskatāmākais atkritumu atkārtotas izmantošanas piemērs ir stikla taras savākšana un atkārtota pildīšana.

3. Atkritumu pārstrāde ar materiālu ieguvi - tās laikā tiek iegūts tas pats vai kāds cits materiāls. Piemēram – pārstrādājot (samaļot, šķīdinot un gludinot) papīru, tiek iegūts jauns papīrs, taču papīru var arī kompostēt – tādā gadījumā tiek atgūts cits materiāls – komposts. Lai nodrošinātu pārstrādi, nepieciešams organizēt atkritumu šķirošanas sistēmu - pārstrādājamu materiālu atdalīšanu no tiem atkritumiem, kuri vairs nekam nav izmantojami un nogādājami atkritumu poligonā. Pārstrādājamie materiāli liekami atsevišķos konteineros, lai atvieglotu to savākšanu un nogādi uz pārstrādi.

4. Zemāka prioritāte tiek dota atkritumu pārstrādei ar enerģijas ieguvi jeb atkritumu dedzināšanai, tās rezultātā gūstot enerģiju – siltumu, elektrību. Piemēram, rūpnīca Cemex ar drošiem filtriem aprīkotās krāsnīs dedzina autoriepas, tādi gūstot enerģiju betona ražošanas procesa nodrošināšanai, bet Latgales pašvaldībā Maltā atkritumu dedzināšanas rezultātā gūto enerģiju izmanto daudzdzīvokļu namu apsildīšanai.

5. Atkritumu apglabāšanu izmanto tikai tad, kad visas citas iespējas ir izsmeltas – atkritumu poligonos jānonāk tikai tādiem atkritumiem, kuru saimnieciskā izmantošana vairs nav iespējama.