Gandrīz katram tā gadījies – istaba griežas apkārt, galva šūpojas, galvu dauza kā ar āmuriem, velk uz vemšanu – jā, tās ir briesmīgas paģiras, un nu tās piemeklējušas arī tevi. Tas viss notiek tikai tādēļ, ka iepriekšējā vakara uzdzīves rezultātā tavs organisms ir pārsātināts ar alkoholu, dažādām ķīmiskām vielām un draņķiem.
Jo precīzāk zinātnieki izpēta cilvēka muskuļus, jo vairāk viņus
pārsteidz, uz ko tie ir spējīgi. Noskaidrots, ka, pateicoties jaunām
vingrinājumu metodēm, tie aug ātrāk un manāmi īsākā laikā nekā agrāk.
Pētījumu rezultāti izmaina trenēšanās metodes un atklāj, ka mērķtiecīgi
spēka vingrinājumi ir labākais veids kā rūpēties par veselību.
Visbiežāk cilvēki, kas strādā pie datori sūdzas par redzes diskomfortu.
Strādājot ar datoru, nopietna uzmanība jāpievērš palielinātai redzes slodzei.
Pirmkārt, redze ir ilgstoši fokusēta vienā punktā, tas sasprindzina gan acs
iekšpusē esošo muskuli, kas nodrošina redzes pielāgošanos dažādā attālumā, gan
arī acs ābola kustību nodrošinošos muskuļus.
Daudziem bijis jāizsauc ātrā palīdzība, dažiem pat – visai bieži.
Reizēm tā jāgaida garas, mokošas minūtes. Būtu labi tās nezaudēt velti. Un tātad ko darīt, ja esat nonākuši situācijā, kad ir jāveic ABC atdzīvināšanas pasākumi.
— Vai taisnība, ka domas ir kā sega, kas slēpj no mums mūsu patieso būtību?
— Jā, visām dzīvām būtnēm piemīt mierīgā prāta daba jeb Labā
Sirds, taču mūsu emocijas un emociju iekrāsotās domas no mums šo dabu
slēpj. Dažiem cilvēkiem emociju ir vairāk, citiem mazāk. Cilvēki
parasti jauc emocijas ar jūtām. Ja cilvēkam daudz spēcīgu emociju, viņš
arvien dziļāk iegrimst mentālās problēmās, kļūst agresīvs un nelaimīgs,
un apkārtējie cilvēki to jūt. Ja cilvēkam nekontrolētu emociju maz,
viņš kļūst mierīgs un laimīgs, viņam parādās dabisks smaids, acis sāk
spīdēt, viņš kļūst patīkams visiem apkārtējiem.
Aukstais laiks Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ienācis ar vairākām
dāvanām. Viena no tām ir slimošana. Parasti iesnas ir pirmais
vēstnesis, kas traumē dzīvi un liecina par pārmaiņām gaisa temperatūrā.
Pēc definīcijas – 1 kalorija ir enerģijas daudzums, kas nepieciešams, lai par 1 grādu pēc Celsija palielinātu temperatūru 1 gramam ūdens. Kalorijas ir mūsu organisma degviela, kuras mēs uzņemam ar uzturu. 1 kilokalorija (kkal) atbilst 1000 kalorijām.
Dators ir ienācis mūsu ikdienā kā darba līdzeklis, draugs, padomdevējs un palīgs, taču aizvien biežāk tā lietotāji sūdzas par ikdienišķām galvas un muguras sāpēm, acu nogurumu un iekaisumiem, nervozitāti, fizisku nespēku un miega traucējumiem.
Lielāko daļu mūsu sabiedrības šodien nomāc domas par rītdienu, nemaz nerunājot par tālāku nākotni. Elementāra sadzīves limeņa nodrošināšana no ikviena vidusmēra cilvēka prasa diezgan nežēlīgus ieguldījumus.
Kalorijas ir enerģijas daudzums, ko
uzņem organisms. Tās aprēķina, pieņemot, ka 1000 kaloriju nepieciešamas, lai
kilogramu ūdens uzsildītu par 1°C, stāsta dietoloģe Lolita Neimane. Jo lielāks
ir ķermeņa svars, jo vairāk kaloriju nepieciešams, un otrādi.
