1.Lēkšana ar izpletni
Ne katrs var saņemties uzkāpt
uz savas mājas jumta, kur nu vēl pacelties ar lidaparātu 4000 metru
augstumā un pēc instruktora pavēles izlēkt no lidaparāta.
Izpletņlēkšanas sports ir uzskatāms par augsta riska aktivitāti, tas ir
viens no ekstrēmākajiem sporta un izklaides veidiem.
Lai arī izskatītu jebkuru no izpletņu lēkšanas paveidiem jebkurā gadījumā tie ir saistīti ar brīvo kritienu, lidojumu un piezemēšanos ar izpletni.
Krišanas ātrums sasniedz 50-60 m sekundē jeb 180-240 km stundā.
Pateicoties šim ātrumam, izpletņlēcējs var brīvi pārvietoties gaisā,
izmantojot savu ķermeni ( rokas, kājas, utt.) kā stūri.
Īsumā pastāstīsim par katru no izpletņulēkšanas paveidiem.
Klasiskā izpletņulēkšna: divcīņa.
Piezemēšanās uz precizitāti uzdotajā punktā, kura lielums ir 3 cm.
Grupu akrobātika:
Nepārprotami tā ir sporta karaliene.
Kupolu arobātika: galvenais uzdevums šeit ir izveidot figūras zem atvērta izpletņa.
Friflais: viena no vis jaunākajām un modīgākajām disciplīnām.
Figūras tiek izpildītās brīvajā kritienā atrodoties ar galvu uz leju vai sēdus. Krišanas ātrums friflajā sasniedz līdz 70 m/s.
Skayserfings: sportisti lec ar snovbordam līdzīgu dēli.
Viena no komerciāli ienesīgākajām disciplīnām izpletņu lēkšanā, tai pat laikā viena no pašām grūtākajām.
Frestails:
Sportista pamatuzdevums ir izpildīt dažādas figūras brīvā kritiena laikā.
B.A.S.E.: pats bīstamākais izpletņulēkšanas veids.
Izpletņulēcēji
lec no nekustīgiem priekšmetiem, kā, piemēram, no debesskrāpjiem,
tiltiem, antenām, vertikālām klintīm un tamlīdzīgām vietām.
Wingsuit:
Arī viena no samērā jaunām disciplīnām, neskatoties uz to, ka pirmie
mēģinājumi ir bijuši jau 30gadu beigās.
Sportisti pa vienam vai grupās
veic lēcienus, izmantojot papildus speciālus kombinezonus, ar kuru
palīdzību sportists var pārvietoties horizontāli (gandrīz 45% leņķī),
un lēcienu no 4000 m augstuma var sasniegt 3minūtēs. Viena no
disciplīnām, kura visvairāk līdzinās patiesam putnu lidojumam.
Visas šīs disciplīnas prasa nopietnu sagatavošanos. Bet ar izpletni var izlekt gandrīz jebkurš interesents (piemēram, piekabinoties pie pieredzējuša tandēmmeistara).
Lai izlektu ar izpletni ir vajadzīga vēlēšanās to izdarīt, kā arī jābūt vismaz 14 gadus vecam.
Latvijā pirmo lēcienu var veikt sekojošās vietās:
Jelgavā, Rīgā (Spilves lidlaukā), Daugavpilī un Liepājā. Lēciens ar
desanta izpletni maksā Ls 15,00, tandēmlēciens ar instruktoru – Ls
60,00 (Kurzemes Aeroklubā).
2.Lidošana ar paraplānu
Vēlaties brīvi planēt debesīs un kaut uz mirkli sajusties kā putns, lidojums ar paraplānu to Jums garantē.
Kā liecina nosaukums, paraplāns sākotnēji ir radies no kantaina planējošā izpletņa, lai gan tagadējiem paraplāniem ar izpletni gan nav nekā kopīga.
Paraplāns
ir no viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla izgatavots, aerodinamisks
spārna profils, kurš savu formu saglabā pateicoties daudzām pareizi
izvietotām auklām un aukliņām un pretim plūstošā gaisa spiedienam.
Pievienot sēdekli (sauktu arī par uzkabi, “somu”, harness), ķiveri,
stingrus zābakus, atbilstošu pilotu un iegūstam visvieglāko lidaparātu
– paraplānu.
Neviens īsti nezina kurš uzskatāms par pirmo paraplanieristu. Varētu būt, ka tas bija Dāvids Barišs, kurš 1965.gadā veicis lidojumus ar paškonstruētu, paraplānam līdzīgu aparātu.
Taču zināms gan tas, ka paraplanierisms kā sporta un izklaides veids tā
pa īstam aizsākās 80 – to gadu sākumā, kad franču alpīnisti ar
speciālas konstrukcijas izpletņiem sāka lidot no kalniem.
Jā, paraplāns patiesi ir pats vieglākais un kompaktākais lidaparāts pasaulē,
tas ir arī jaunākais lidaparāts pasaulē, kas diezgan īsā laikā ir
iekarojis Eiropu. Tas, kopā ar visiem piederumiem, ērti ievietojas
mugursomā un sver 15 - 20 kilogramus.
Paraplānu bieži kļūdaini jauc ar sporta izpletni, tomēr tās ir divas dažādas lietas.
Ar
paraplānu nelec no lidmašīnas, ar to startē no kalna virsotnes, vai arī
līdzenumā to ievelk ar speciālu vinču. Izpletnis krīt, bet paraplāns
lido un ar to, izmantojot augšupejošās gaisa strāvas, var celties līdz
pat 3 - 4 kilometru augstumam, un piemērotos laika apstākļos, ar
pietiekamu pilota kvalifikāciju lidot neierobežoti ilgi.
Pasaules tāllidojuma rekords jau pārsniedz 400 km. Arī Latvijā ar paraplānu vienā paņēmienā jau lidots tālāk par 150 km.
Ar paraplānu var lidot visu cauru gadu. Pats galvenais - lai nelīst un nav pārāk spēcīgs vējš. Paraplāns lido ar ātrumu 36–37 km/h jeb 10 m/s, bet termiskajās plūsmās, lidojot ar sabremzēto spārnu, ap 30 km/h.
No
viegla, gaisa necaurlaidīga materiāla darinātais spārns ir dubults, ar
īpašiem gaisa tvērējiem priekšpusē. Pretplūsma spārnu piepūš, padarot
formu stingrāku un palielinot celtspēju. Izvēloties spārnu, būtisks ir
lidotāja svars. Katrs ražotājs norāda sava paraplāna celtspēju, kurā
iekļauts arī paša spārna, piekares, lidotāja un viņa ekipējuma svars.
Spārna laukums visbiežāk svārstās ap 30 kvadrātmetriem. Katrā ziņā
solīds spārns spēj izturēt astoņkārtīgu pārslodzi, tātad pazaudēt pat
120 kg smagu lidotāju ar visu motoru uz muguras tas nevar.
Lai lidotu, nepieciešams aprīkojums
– paraplāns, piekares sistēma, aizsargķivere un rezerves izpletnis. No
papildaprīkojuma svarīgākā lieta ir variometrs (aparāts, kas mēra jūsu
vertikālo ātrumu), rācija un GPS uztvērējs. Inventāra izmaksas varētu
būt ap 2000 latiem (pērkot visu jaunu).
Karlesona propeleris
Motoparaplāns
ir paraplāns, tikai cilvēkam uz muguras ir motors - gluži kā
Karlesonam. Motors ne tikai palīdz startēt, bet vēl arī paraplānu no
planiera pārvērš lidmašīnā, ļaujot uzturēties gaisā arī tad, kad tur
nav nekādu termisko aktivitāšu.
Lidošanai ar motoru ir nepieciešama vieta, no kuras startēt un nolaisties,
kā arī vēlams, lai gaiss nebūtu pārāk turbulents. Motors gan sadārdzina
nepieciešamā inventāra izmaksas aptuveni divas reizes, toties šādi
lidojot, jūs būsiet pilnīgi neatkarīgs no citiem. Otrkārt, ar motoru,
ja vien to atļauj vēja stiprums, varēsiet lidot nevis „kur sanāk” bet
„kur vajag” un, ja lidojuma augstums nepārsniedz 300 metru virs
reljefa, tad jūsu rīcībā ir praktiski visa Latvijas teritorija ar
nelieliem izņēmumiem.
Vai arī es to varu?
Ja
kalnos jums nav bail braukt ar pacēlāju, tad varēsiet lidot. Starts
notiek no zemes vai kalna nogāzes un, ja viss tiek darīts kaut cik
pareizi, pilotam ir diezgan laika pārbaudīt vai viss ir kārtībā un
pārtraukt startu ja tas tā nav. Fiziskā ziņā paraplaniera vadīšana
neprasa nekādu īpašu spēku vai veiklību. Starp citu, šis ir viens no
sporta veidiem, kur sievietes var pilnīgi mierīgi lidot vienā ieskaitē
ar vīriešiem un viņus pārspēt.
Sagribējās lidot? Paga, paga...
Pirms mēģinājuma doties debesīs jāapgūst teorijas kurss uz zemes.
Lai iegūtu lidošanai nepieciešamās pamata iemaņas normālam cilvēkam
pietiek ar nedēļu gariem kursiem, kuru laikā iemācīsieties startēt,
veikt pamata manevrus gaisā un nosēsties aptuveni tur, kur esat
nodomājuši. Papildus praktiskajām nodarbībām vakaros apgūsiet diezgan
intensīvu teorētisko ievadu meteoroloģijā, lidošanas noteikumos un
pirmās palīdzības sniegšanā. Kursu izmaksas būs ap 300 latiem un iegūtā licence dos jums tiesības lidot citu pilotu uzraudzībā.
Latvijā ir trīs sertificēti paraplanieristu klubi, kas drīkst nodarboties ar apmācību – viens Daugavpilī (Ultra), divi Rīgā (Adrenalīns un Parabalt).
Labākās vietas Latvijā, kur planēt: Skrīveri, Pedvāle, Jūrkale, Tukuma un Jelgavas lidlauks.
3.Gumijlēkšana
Viens no jaunākajiem un aizraujošākajiem izklaides un sporta veidiem 21. gadsimtā.
Lai arī prieka mirklis ir īss, tomēr vairākums cilvēku to uzskata par
sevis apliecinošu un neaizmirstamu piedzīvojumu. Gumijlēkšanu ikviens var izmēģināt Siguldā.
Pirmais lēciens Eiropā notika 1979.gada 1.aprīlī, kad Deivids
Klērks, tērpies smokingā un cilindru galvā, nolēca no Bristoles tilta
Lielbritānijā. Toreiz tas tika uzskatīts par savdabīgu joku, bet jau
pēc neilga laika šādi lēcieni kļuva arvien populārāki asu izjūtu
cienītāju vidū. Šodien aptuveni 100 000 000 pasaules bezbailīgāko un
azartiskāko cilvēku ir lēkuši ar gumiju. Pasaulē tiek rīkotas dažādas
akcijas un gumijlēcēju sacensības. Tomēr vairākums cilvēku to uzskata
par sevis apliecināšanu un neaizmirstamu piedzīvojumu.
Lēcēju fantāzijai nav robežu,
jo šim nolūkam tiek izmantoti gan dažādi tilti, gan ceļamkrāni, gan
televīzijas torņi, gan helihopteri, izpletņi un gaisa baloni. Tiek
lēkts arī ar laivām, velosipēdiem, automašīnām, lidojot tiek
demonstrēti tērpi savdabīgās modes skatēs un speciālās šovprogrammās,
tiek rādīti galvu reibinoši kaskadieru un pirotehnikas triki, tiek
stādīti rekordi (25 cilvēki nolēkuši ar vienu gumiju Vācijā,
75m-visgarākā gumija neizstieptā veidā ASV, 20 lēcēji vienlaicīgi
nolekuši no tilta katrs ar savu gumiju Itālijā).
Sevišķi asu izjūtu cienītāji vairs neapmierinās ar tradicionālo gumijlēkšanu un ir izdomājuši katapultēšanos,
krītošo liftu, rotējošo krēslu… Gumijas veiksmīgi tiek izmantotas filmu
uzņemšanā veidojot specefektus, un pat ASV NASA tās pielietojuši
kosmosa pētniecībā, lai noteiktu gravitācijas nulles punktu uz Mēness.
Lai garantētu maksimālu lēcēju drošību, katra no pielietotajām sistēmām ir spējīga izturēt vismaz desmitkārtīgu pārslodzi nekā faktiski tām tiek uzlikta.
Papildus tam tiek izmantota dubultās drošības sistēma, kas izslēdz
cilvēcīgo kļūdu, gadījumā, ja instruktors kaut ko aizmirstu pieāķēt.
Visā pasaulē gumijlēcēju moto ir DROŠĪBA PĀRI VISAM! Pēc statistikas
lēkt ar gumiju ir daudz drošāk nekā braukt ar auto...
4.Planierisms
Tā ir brīnišķīga iespēja apskatīt zemi no putna lidojuma,
iemācīties pašam lidot un neaizmirstami pavadīt laiku. Šādu iespēju
Jums piedāvā izbaudīt Liepājas lidostā un Cīravas lidlaukā.
Planierisms ir viens no skaistākajiem aviācijas sporta veidiem,
kas dod iespēju izjust cilvēkam patieso lidojuma skaistumu. Atrasties
gaisā kopā ar putniem vairākas stundas bez motora palīdzības un veikt
milzu atālumus pateicoties ar aci neredzamiem dabas spēkiem.
Planiera tipa lidaparāts ir viens no pirmajiem, ar ko cilvēks bija spējīgs atrauties no zemes.
Laika gaitā koka planierus nomainīja augstvērtīgi stikla
šķiedras un polikarbonātu materiāli, kas ļauj veikt līdz šim
neiedomājamus rekordus. Mūsdienās planieris pat neizmantojot gaisa
augšupejošās strāvas, pateicoties jaunām tehnoloģijām no 1000m augstuma ir spējīgs nolidot 67km
( šo rādītāju aviācijā sauc par kvalitāti un tiek izmantots praktiski
visiem lidaparātiem - dotā gadījumā lidaparātā kvalitāte ir 67).
Lai pareizi izmantotu dabas dotos spēkus ir jābūt labām metereoloģijas zināšanām,
jāizprot dabā notiekošie procesi, labi jāpārvalda lidaparāta
pilotēšanas māksla. Jāmāk orientēties un noteikt savu atrašanās vietu,
jāveic dažādi aprēķini (kurus gan mūsdienās sāk aizstāt dažādas
elektroniskas ierīces).
Sporta veids ir ļoti vispusīgs - attīsta cilvēku intelektuāli, fiziski. Viena no neatņemām lietām ir intuīcija.
Planieru klasifikācija:
Planieriem laika gaitā ir izveidojušies dažādi pielietojumi. Viens no populārākiem ir mācību planieri.Tie var būt sākot no visprimitīvākiem atvērtā tipa vienvietīgiem planieriem, līdz ogļšķiedras divvietīgiem rekordistiem. Pilotāžas planieri
- kā jau noprotams no paša nosaukuma ir planier,i kas domāti pilotāžas
figūru veikšanai. Tie atšķiras ar daudz īsāku spārnu metumu (attālums
no viena plākšņa gala līdz otram - šodien sporta sacensībām izmanto
planierus ar plākšņu metumu vairāk nekā 25m).
Ar šo aktīvās izklaides veidu varat izpriecāties Liepājas lidostā un Cīravas lidlaukā.
5.Lidojums ar gaisa balonu
Brīnišķīgs, satraukuma un piedzīvojuma pilns ceļojums debesīs.
Lai arī daudzi gaisa balonu uzskata tikai par "lielu rotaļlietu" un to pilotus - par pārgalvīgiem avantūristiem, tomēr, balons, līdzīgi kā lidmašīna, helikopters vai planieris, ir viens no aviācijas transporta līdzekļiem ar visām no tā izrietošajām juridiskajām, ekspluatācijas, drošības un citām prasībām.
Gaisa balonu lidošanas pamatprincipā ir kopš skolas gadiem zināmā patiesība, ka silts gaiss ir vieglāks par aukstu un tas ceļas augšup
(uzskatāms piemērs - dūmi). Pie noteiktas temperatūru starpības un
siltā gaisa apjoma, tas sev līdzi var pacelt pat ievērojamu smagumu.
Gaisa balona komplekts sastāv no 3 pamatdaļām:
apvalka, lidgroza, degļiem un propāna tilpnēm. Gaisa balona komplekts,
lai arī ģeniāli vienkāršs savā konstrukcijā, tomēr maksā ne mazāk kā
jauna vieglā automašīna. Savukārt, tiešās lidojuma izmaksas - propāna
gāze, degviela pavadītājautomašīnai, apdrošināšana u.c. izdevumi,
sastāda aptuveni 100 latus. Tie ir iemesli, kāpēc lidojuma prieks nav
lēts.
Pēc izmēra gaisa baloni var būtiski atšķirties, sākot
ar nelielu apvalku, kurš piemērots tikai viena cilvēka lidošanai, līdz
baloniem, kuru grozā var atrasties 20 līdz 30 pasažieri. Populārākais ir balons, kurā var lidot 3 līdz 4 personas.
Gaisa
balons lido tikai vēja virzienā, tāpēc, plānojot maršrutu, pilots
analizē kartes un izvēlas tādu starta vietu, lai pēc skaista lidojuma
būtu arī piemērotas un drošas piezemēšanās iespējas. Parasti lidojuma
laikā gaisa balons veic 10 - 20 km lielu attālumu. Lidojuma ilgums
atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem, maršruta un citiem
nosacījumiem, kurus pirms lidojuma rūpīgi novērtē pilots. Vidējs
lidojuma ilgums ir 1 stunda. Taču piemērotas pacelšanās vietas
meklēšana, balona sagatavošana lidojumam, pats lidojums un citi procesi
kopumā aizņem 3 līdz 4 stundas.
Gaisa baloni var lidot jebkurā gadalaikā,
ja vien vēja ātrums nepārsniedz 7 - 8 m/sek., ir laba redzamība un nav
nokrišņu. Lidošanai piemērotākais laiks ir agrs rīts un pievakare, kad
vizuāli nesaskatāmās termiskās gaisa plūsmas ir kļuvušas mazāk aktīvas.
Nokrišņi, migla un brāzmains vējš lidojumu padara riskantu.
Negaisa laikā lidojums ir bīstams, tāpēc, jūtot tā tuvošanos, pacelšanās ir aizliegta.
Gaisa balonu degviela ir deggāze
- sašķidrinātais propāns. To izmanto, lai ar spēcīgas liesmas, ko rada
īpašs deglis, palīdzību lidojuma laikā regulāri uzsildītu apvalkā esošo
gaisu (gaisa temperatūra apvalkā svārstās no +80C līdz +110C).
Stundu ilgā lidojumā vidēji tiek patērēti 40 - 60 kg propāna.
Brauciens gaisa balonā (~1 stunda / 1 persona) Jums izmaksās Ls 120,00.
Bet, ja pats vēlaties kļūt par šī spēkrata pilotu, Jums būs jāiziet teorētisko un praktisko apmācību kurss
un jānokārto eksāmeni. Rakstiskās zināšanu pārbaudes ir gaisa
likumdošanā, navigācijā, meteoroloģijā un balona uzbūvē. Praktiskais
eksāmens sastāv no kontrollidojuma kopā ar instruktoru un viena
patstāvīga solo lidojuma izpildes. Par pilotiem var kļūt gan vīrieši,
gan daiļā dzimuma pārstāves, kas nav jaunāki par 18 gadiem.
Šobrīd pasaulē ir vairāki desmiti tūkstoši gaisa balonu un pilotu.
Pasaules balonu lielvalstis ir ASV, Lielbritānija, Vācija, Japāna, Francija, Austrālija, Šveice.
www.irlaiks.lv