Dzīve ir ātra, interesanta un aizraujoša. Tā ir arī pārbaudījumu un
prasību pilna, taču brīžiem tā mūs nogurdina, rada stresu, nemieru,
bailes un satraukumu.
Mūsu ķermenis un gars spēj tikt galā
tikai ar noteiktu daļu šo sajūtu. Pēc kāda laika mēs sasniedzam
stāvokli, kad visa ir par daudz un rezultātā jūtamies slikti un
neizturami. Nekāds ārējs spēks nespēj mūs atbrīvot no šīm sajūtam.
Atbilde ir mūsos pašos – lai tiktu galā ar šīm sajūtām, mums ir
jāielūkojas dziļi sevī. Viens no veidiem kā to izdarīt, ir mācīties un
pielietot praksē meditāciju.
Lai spētu veselīgi un pilnvērtīgi
funkcionēt, ķermenim ir vajadzīgs izsvērts samērs starp vingrinājumiem
un atpūtu. Tāpat tas ir nepieciešams arī jūsu prātam. Iemācieties
nomierināt prātu, ļaujot tam pilnībā atbrīvoties no domāšanas,
analizēšanas, kombinēšanas, nemitīgas pagātnes ainu atveidošanas. Šīs ir svarīgākās iemaņas, kuras nepieciešamas izkopt, lai apslāpētu sevī kaitīgos spriedumus par realitāti. Nemitīgā domāšana un analizēšana var pārraugt slimībā.
Atsauciet
atmiņā savus skaistākos piedzīvojumus, padomājiet, kas tos padarīja tik
īpašus. Tā bija jūsu ļaušanās šiem notikumiem, jūs pat neapzinājāties,
ko domājat, kamēr tas notika.
Caur
meditāciju izpaužas cilvēku dabiska vēlme iemācīties nomierināt prātu,
lai spētu dzīvot, saskaroties ar modernās pasaules drudžaino rosību.
Meditācija nav ezoteriska mācība, kuras apguvei vajag tērēt daudz laika
un naudas, lai kāds speciālists atklātu jums senatnes skolotāju
noslēpumus. Meditācija ir ļoti vienkāršs process, kura laikā
atslābinoties iespējams atbrīvoties no spriedzes. Lai to panāktu, varat
koncentrēties uz kādu krāsu, pilnīgu tukšumu vai arī lēnām atkārtot
vienu skaņu, tādējādi pilnībā izslēdzot jebkuras citas domas. Ikreiz,
kad jūtat, ka prātā ielaužas kāda uzmācīga doma, centieties to
apspriest, skaļi sev pasakot, ka šis brīdis atvēlēts meditācijai.
Iesācējiem meditācija var ilgt piecpadsmit sekundes,
bet vēlāk to var pagarināt līdz divdesmit minūtēm. Šāda relaksācija
prātam ir tikpat svarīga kā regulāra atpūta ķermenis, un ar to
iespējams nodarboties jebkurā vietā.
Kas notiek meditējot:
•
nomierinās prāts. Pētījumos pierādīts, ka meditācijas laikā samazinās
smadzeņu garozas aktivitāte tajā rajonā, kur atrodas galvenais
domāšanas centrs; • atslābinās muskulatūra. Šajā laikā atpūšas
ķermeņa augšējās daļas — plecu joslas, kakla daļas muskuļi, uzlabojas
smadzeņu apgāde ar skābekli. • uzlabojas veselība. Samazinās
asinsvadu spazmas, normalizējas asinsspiediens, uzlabojas perifērās
nervu sistēmas un gremošanas orgānu darbība; • mazinās nogurums un atjaunojas darba spējas. Piecas meditācijas minūtes atsver pusstundu miega.
irlaiks.lv
|