Gavēnī vajadzētu ierobežot telefona īsziņu rakstīšanu vai atteikties
no tās vispār. Šāds interneta dažās vietnēs publicētais Vatikāna augsta
ranga amatpersonas ieteikums šķiet jocīgs. Gribas vaicāt, kāda sakarība
kristiešu gavēnim var būt ar informācijas apmaiņu?
Tradicionālajā izpratnē laiks pirms Lieldienām ir saistīts galvenokārt
ar ēšanas un skaļu izpriecu ierobežošanu. Tomēr populārais viedoklis ir
pārāk virspusējs. Draugu, tuvinieku un paziņu lokā veiktā aptauja
liecināja, ka uzskatos par gavēni valda necerēti liela dažādība, bet
acīmredzamas pretrunas tomēr neparādās.
Pēc aptaujāto lūguma viņu uzvārdi netiek minēti, jo domu apmaiņas
mērķis nav popularizēt konkrētu personu uzskatus, kas dažreiz nesaskan
ar kristīgo konfesiju oficiālo viedokli. Turklāt ticība ir ļoti intīma
lieta, bet neticīgi cilvēki nav pelnījuši nosodījumu par pievēršanos
filozofiskām vai ezoteriskām mācībām. Gandrīz visi aptaujātie ir
Bauskas rajona iedzīvotāji vecumā no 14 līdz 65 gadiem.
Ciena tradīcijas
Diezgan izplatīta ir tendence gavēņa laiku saistīt ar veselīgāku ieradumu veidošanu.
Pārdomas «Bauskas Dzīvei» uztic Tatjana: «Pirmo reizi mūžā nolēmu
ievērot gavēnī noteiktos ēšanas ierobežojumus. Nekādā ziņā sevi
neuzskatu par priekšzīmīgu kristieti, kas regulāri iet uz baznīcu,
ievēro tradīcijas un rituālus. Esmu kristīta un pareizticīgo konfesijas
pamatnostādnes zinu, bet garīgā prakse vēl nav manas ikdienas
sastāvdaļa. Gavēt sāku ar nodomu, ka būtu vairāk jārūpējas par
veselību, jo cilvēka ķermenis, kā rakstīts Bībelē, ir Dieva templis.
Nolēmu visu darīt, kā nākas, līdz Lieldienām atsakoties no gaļas,
jebkādiem piena produktiem un olām. Retu reizi ēdienkartē iekļauju
zivis. Mana ikdienas pārtika tagad ir dārzeņi, graudaugu izstrādājumi,
augļi. Ievērot šādu ēšanas režīmu man ir grūti, jo traucē agrākie
ieradumi. Maltītes ir jāgatavo un jāgudro variācijas, darbdienas steigā
vairs nedrīkst apēst kādu našķi. Taču jūtos labi. Es respektēju senču
tradīcijas, jo viņi zināja, kas cilvēka organismam laikā, kad ziemu
nomaina agrs pavasaris, vislabāk noderētu. Gavēnis ir sevis
sagatavošana citam – ātrākam – ritmam.»
Bez sirdsklauvēm
Valērijs atzīst, ka gavēņa jēgu viņš neuztver saistībā ar teoloģiskām
vai metafiziskām mācībām. Viņš precizē: «Lai gūtu patiesu prieku, ir
drusciņ jāpastrādā ar sevi, jāsagatavo prāts un ķermenis. Svētki ir
gadalaiku mija, Lieldienas, citi neikdienišķi notikumi. Gavēni es
traktēju plašā kontekstā. Pavasaris ir ļoti piemērots laiks sevis
sakārtošanai. Patiesībā es visu gadu cenšos lietot veselīgu pārtiku
nelielos daudzumos, lai būtu gatavs uzņemt pasauli visā tās krāsainībā
bez sirdsklauvēm un podagras.»
Dievatziņai Anete tuvojas patstāvīgi, jo meitenes ģimene nav reliģioza.
Viņa mēģina ievērot katoļu konfesijas gavēņa prasības, regulāri apmeklē
dievkalpojumus un lūgšanu vakarus. Gavēnī ir vairāk jālūdz un jādomā
labas domas, spriež Anete un piemetina, ka viņai tas izdodas.
Sarežģītāk esot koriģēt ēdienkarti, jo meitene nevēlas konfliktēt ar
vecākiem un audzinātāju, atsakoties no skolas pusdienām. «Lai gan mamma
par maniem uzskatiem nav lielā sajūsmā, viņa cenšas atbalstīt un
nekritizēt. Pieļauju, ka nākotnē es varētu kļūt par veģetārieti, jo
pasaule būtu daudz labāka, ja cilvēki nenogalinātu dzīvniekus,» teic
Anete.
Atteikties no baudām
Mūsdienu garīdznieki gavēņa lietās ir pārāk pielaidīgi, spriež
Veronika. Viņa apgalvo, ka sabiedrībā valdītu daudz lielāka kārtība, ja
cilvēki turētu godā senas tradīcijas un neatkāptos no gadsimtu gaitā
pārbaudītām vērtībām. Veronika uzsver: «Gavēnis ir klusu pārdomu laiks.
Esmu pensionāre un dzīvoju viena, tādēļ klusām pārdomām ļaujos arī gada
pārējās dienās. Svētos Rakstus cenšos lasīt katru dienu, bet pirms
Lieldienām lasīšanas laiku pagarinu.»
Draudzenes Maija un Evita ir pārstājušas dzert daudzas kafijas tases
dienā. Retu reizi viņas iemalko melno vai zaļo tēju, neēd gaļu un
nepērk delikateses. Izvēli pamato Maija: «Mani visvairāk iedvesmo
gavēņa tēze par atteikšanos no ikdienas baudām, ko man, piemēram,
sniedz tādi uzmundrinoši produkti kā tēja, kafija, šokolāde. Mūsu
mērķis bija pašdisciplīnas spēju attīstīšana, kam ir liela nozīme
jebkurā dzīves jomā. Man ir svarīgi apzināties, ka varu sevi kontrolēt.
Šis process nelīdzinās agrā jaunībā praktizētām stihiskām diētām, kuru
mērķis bija ielīst vismazākā izmēra drēbēs. Līdzko tas piepildījās,
pazuda arī ilgi gaidītais prieks. Tagad esmu atradusi atteikšanās
dziļāku jēgu. Nedomāju, ka Vatikāna garīdznieka ierosinājums gavēnī
ierobežot īsziņu rakstīšanu ir smieklīgs. Tautas paruna brīdina: «Kas
par daudz, tas par skādi!» un attiecas uz daudziem mūsu ieradumiem.»
Dvēseles treniņš
Aivars vērtē gavēni ezoterisko mācību kontekstā, tradicionālismu
papildinot ar neierastāku redzējumu: «Pavasara sākumā mēs nokļūstam
vistuvākajā kontaktā ar savu un dzimtas nākotni, jo pagātne, tagadne un
nākamība satuvinās. It viss, ar ko cilvēks saskaras, ir informācijas
nesējs – ēdiens, izklaides, vārds, vibrācijas. Var neēst gaļu un visu
dienu klausīties Latvijas ziņas, bet tāds gavēnis izrādīsies gluži
veltīgs, jo cilvēks būs sevī uzsūcis negāciju koncentrātu. Protams, mēs
visi dzīvojam reālā pasaulē, kurā nav iespējams izvairīties no
informācijas plūsmas, gluži vienkārši ir jāmācās to šķirot. Gavēnī es
to daru apzināti un nopietni.
Esmu pārliecināts, ka gavēnis mums tiek dots kā iespēja caur lūgšanām
iet piedošanas ceļu, lai ar dvēseles vibrācijām attīrītu dzīves telpu.
Jo vairāk tā mainīsies, jo lielāka varbūtība radīsies šajā pasaulē
ienākt gaišākām dvēselēm. Jebkura negatīvā enerģija gavēnī pastiprinās,
jo enerģiju plūsma šajā laikā ap mums ir ļoti sabiezināta. Daudz labāk
ir turpināt ēst gaļu nekā ļaut vaļu agresīvām tieksmēm, nelāgām domām,
tenkām. Ko daru es? Cenšos neielaist sevī nemieru, kontrolēt emocijas
un informācijas plūsmu, saglabāt pozitīvu skatījumu un attieksmi.
Audioierakstos dažreiz klausos ezoterikas skolotāju lekcijas. Manā
izpratnē gavēnis ir dvēseles treniņš, nevis veselīgāka diēta.» ATZIŅAS
«Esmu pārliecināts, ka gavēnis mums tiek dots kā iespēja caur lūgšanām iet piedošanas ceļu.»
«Mūsu mērķis ir pašdisciplīnas attīstīšana, kam ir liela nozīme jebkurā dzīves jomā.»
«Lai gūtu patiesu prieku, ir jāsagatavo prāts un ķermenis.»
